Jaunumi

Latvijas iedzīvotāju radīto atkritumu apjoms pēdējā piecgadē audzis par 21%

10. Jūlijs, 2019

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja „Eurostat” jaunākie dati liecina, ka 2017.gadā Latvijas mājsaimniecībās tika radītas 851 000 tonnas sadzīves atkritumu. Salīdzinājumā ar 2013.gadu, kad mājsaimniecības radīja 704 000 tonnas sadzīves atkritumu, apjoms pieaudzis par 21%, neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās. No kopējā apjoma tikai 23,3% tika pārstrādāti, kamēr vidēji ES pārstrādē nonāk – 46,3% sadzīves atkritumu. Tas apliecina, ka jaunajā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā jāparedz kompleksi risinājumi atkritumu apjoma samazināšanai un pārstrādes veicināšanai.

“Sabiedriskās aptaujas rāda, ka Latvijā arvien pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus, pieaug arī šķiroto atkritumu savāktie apjomi un arvien populārākas kļūst bez atkritumu dzīvesveida kustības. Taču mūsu kopējais patēriņš un attiecīgi radīto atkritumu daudzums aug straujāk. Vienlaikus Latvija ir apņēmusies līdz 2025.gadam pārstrādāt vismaz 50% no mājsaimniecību sadzīves atkritumiem. Tāpēc nepieciešami visaptverošāki risinājumi, kas vērsti ne vien uz atkritumu šķirošanu, bet arī atkritumu neradīšanu un to pārstrādes iespējām. Svarīgi ir gan savākt un sašķirot vairāk, gan arī nodrošināt, lai sašķirotie atkritumi ir pārstrādājami jaunās izejvielās. Apglabājot atkritumus poligonos, mēs būtībā apglabājam arī savus resursus, naudu un ekonomikas izaugsmes potenciālu,” uzsver AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis, norādot, ka aptuveni ceturto daļu atkritumu apjomā veidā iepakojums, no kura vidēji 60% jau šobrīd tiek pārstrādāti vai nodoti atkārtotai izmantošanai.

 

 

Saskaņā ar “Eurostat” datiem ES viens iedzīvotājs gadā vidēji rada 488 kg sadzīves atkritumu. Pēdējo piecu gadu laikā Latvija ir strauji pietuvojusies vidējam rādītājam, 2017.gadā vienam Latvijas iedzīvotājam radot 438 kilogramus atkritumu pret 350 kg 2013.gadā. Kopš 2013.gada Latvijas iedzīvotāju radītais atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 25%. Tas skaidrojums gan ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, gan ar to, ka līdz ar ekonomikas izaugsmi palielinājusies arī cilvēku rocība un attiecīgi pieaudzis patēriņš.

 

K.Zakuļa skatījumā atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanā nedrīkst koncentrēties uz kādu šauru atkritumu grupu, bet jāveido kompleksi risinājumi, kas samazina kopējo atkritumu plūsmu un nodrošina pēc iespējas plašākas tās pārstrādes iespējas. Attiecībā uz iepakojumu, svarīgi ir valsts līmenī definēt, ka pārstrādājamam iepakojumam ir zemāka apsaimniekošanas maksa, bet nepārstrādājamam iepakojumam tiek noteikta augstāka maksa, tādējādi veicinot pāreju uz pārstrādājama iepakojuma izmantošanu. Lai vairotu iedzīvotāju un uzņēmēju izpratni par ilgtspējīgu iepakojumu un veicinātu pārstrādājamu materiālu izmantošanu iepakojumā, AS “Latvijas Zaļais punkts” sācis iniciatīvu “Zaļi pakots”. Iniciatīvas ietvaros tiks īstenota virkne aktivitāšu, kas vērstas uz izmantotā iepakojuma apjoma samazināšanu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespēju attīstīšanu un sabiedrības izglītošanu, mudinot izvēlēties sociāli atbildīgu ražotāju produktus un pakalpojumus.

Vienlaikus valsts politikas kontekstā ir rūpīgi jāizvērtē, kā patēriņu ietekmēs tradicionālās atsevišķu dzērienu pudeļu depozīta sistēmas ieviešana, kas saņēmusi Saeimas akceptu 2.lasījumā. Jānovērš riski, ka, vēloties saņemt depozīta maksu, cilvēki izvēlas mazākus iepakojumus, ko var nodot depozītā, un tā rezultātā rada vēl lielāku atkritumu apjomu. Turklāt nedrīkst radīt apstākļus, ka iedzīvotāji nešķiro tos iepakojumus, kas nav iekļauti depozīta sistēmā. Tāpēc, K.Zakuļa skatījumā, efektīvāks risinājums, lai samazinātu poligonos apglabāto atkritumu apjomu, ir depozīta sistēma daudzveidīgākam iepakojuma klāstam, ietverot arī citus iedzīvotāju visbiežāk izmantotos iepakojumus. AS “Latvijas Zaļais punkts” vērsies arī ar oficiālu aicinājumu pie lielākajiem Latvijas pārtikas nozares uzņēmumiem kopīgi rūpēties par ilgtspējīgu iepakojuma apsaimniekošanu un nostiprināt aprites ekonomikas principus praksē.

 

Tāpat, lai mazāk atkritumu nonāktu poligonos, jāturpina visā Latvijā attīstīt iedzīvotājiem pieejama un ērta šķirošanas infrastruktūra, turklāt jau laikus analizējot risinājumus bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanai, kas jāsāk no 2021.gadā, kā arī tekstila atkritumiem, kuru dalīta vākšana jānodrošina no 2025.gada. Turklāt svarīgi turpināt veidot visā Latvijā pieejamu šķirošanas infrastruktūru iepakojumam, izlīdzinot atšķirības starp dažādiem Latvijas reģioniem. Piemēram, Rīgā, kas šobrīd rada 40% visu Latvijas atkritumu, ir viena no vissliktāk attīstītajām šķirošanas infrastruktūrām Latvijā. Tāpēc šķirošanas infrastruktūras un kultūras iedzīvināšana Rīgā ir svarīgs jautājums visas Latvijas mērogā, lai sasniegtu ES izvirzītos mērķus pārstrādē.

 

 

Par AS „Latvijas Zaļais punkts”:

AS „Latvijas Zaļais punkts” ir dibināts 2000.gada 11.janvārī un tas rūpējas par izlietotā iepakojuma, nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu. „Latvijas Zaļā punkta” vīzija ir Latvija – valsts bez atkritumiem, kur viss tiek sašķirots, pārstrādāts un visam tiek atrasta vērtība. Viena no galvenajām „Latvijas Zaļā punkta” prioritātēm ir darbs un komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot, palīdzot un iedvesmojot cilvēkus šķirot atkritumus.

Pieraksties jaunumiem epastā

Lietojot zalais.lv vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai saskaņā ar mūsu Privātuma politiku