Jaunumi

Latvijā vīrieši apģērba iegādei tērē vairāk nekā sievietes

01. Oktobris, 2019

Lai gan jauna apģērba iegāde lielākoties tiek uzskatīta par sievišķīgu nodarbi un sievietes patiešām iepērkas biežāk, vīrieši šim nolūkam tērē mazliet vairāk, noskaidrots “Latvijas Zaļā punkta” aptaujā*. Atbildes liecina, ka vairums Latvijas iedzīvotāju apģērba iegādei tērē vidēji līdz 300 eiro gadā. Vienlaikus 12% atzīst, ka nemaz nevar pateikt, cik daudz līdzekļu tam atvēl.

Lai gan jauna apģērba iegāde lielākoties tiek uzskatīta par sievišķīgu nodarbi un sievietes patiešām iepērkas biežāk, vīrieši šim nolūkam tērē mazliet vairāk, noskaidrots “Latvijas Zaļā punkta” aptaujā*. Atbildes liecina, ka vairums Latvijas iedzīvotāju apģērba iegādei tērē vidēji līdz 300 eiro gadā. Vienlaikus 12% atzīst, ka nemaz nevar pateikt, cik daudz līdzekļu tam atvēl.

Vidēji par jauna apģērba iegādi 69% Latvijas iedzīvotāju pēc pašu vērtējuma tērē līdz 300 eiro gadā jeb līdz 25 eiro mēnesī. Tēriņu apjomam ir tendence stabili pieaugt, palielinoties respondenta rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem – vairāk nekā puse jeb 56% aptaujāto, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 1200 eiro, apģērba iegādei atvēl vairāk par 300 eiro gadā.

Caurmērā jauna apģērba iegādei mazliet vairāk tērē vīrieši nekā sievietes: ja līdz 100 eiro gadā atšķirība nav izteikta un apmēram vienādi tērē trešā daļa vīriešu un sieviešu, tad grupā, kas apģērba iegādei atvēl līdz 300 eiro, vīriešu ir vairāk (40% pretstatā 35% sieviešu), bet līdz 500 eiro tērē 14% vīriešu un 12% sieviešu. Savukārt sievietes iepērkas biežāk – 39% pērk jaunu apģērbu piecas vai vairāk reizes gadā (pretēji 18% vīriešu). Vairāk par 900 eiro gadā apģērba iegādē iegulda 2% sieviešu, savukārt vīrieši šādos tēriņos nav atzinušies.

“Aptaujas dati rāda, ka jaunu drēbju iegādei Latvijas iedzīvotāji tērē diezgan lielas summas – nereti pat neliela ceļojuma izmaksu apmērā. Tas ir likumsakarīgi, jo tekstila rūpniecības nozare visā pasaulē līdz ar ekonomikas izaugsmi ļoti strauji attīstās. Protams, jauns apģērbs laiku pa laikam ir vajadzīgs, taču tas nes līdzi arī problēmas – pasaules prakse rāda, ka vidēji tikai 20% mūsu iegādātā apģērba nonāk atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē. Tāpēc, jo lielāki tēriņi jauna apģērba iegādei, jo rūpīgāk mums jādomā par vecā, apnikušā vai nolietotā apģērba atbilstošu pārstrādi,” stāsta “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Jauns apģērbs īpaši svarīgs ir jauniešiem – salīdzinot ar citām vecuma grupām, jauniešiem ir tendence apģērba iegādei tērēt ievērojami vairāk: līdz 500 eiro gadā tērē gandrīz ceturtā daļa jeb 23% jauniešu no 18 līdz 29 gadu vecumam (pretēji 11% vidējam rādītājam). Savukārt 40–49 gadus veci Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā citi iegulda apģērba iegādē līdz 300 eiro gadā – tā atbildējuši gandrīz puse jeb 45% aptaujāto. Savukārt senioru (60–74 gadu) grupā sastopams visvairāk to, kuri apģērba iegādei tērē līdz 100 eiro gadā – tā norādījuši 39% respondentu.

Rīdziniekiem, salīdzinot ar citiem, visbiežāk (18%) ir grūti pateikt, cik viņi tērē apģērba iegādei. Citās lielajās pilsētās galvenokārt tiek tērēti līdz 300 eiro gadā (46%), bet mazpilsētās ir visvairāk to iedzīvotāju, kuri iegādājas jaunu apģērbu par 500–900 eiro gadā (10%). Laukos 51% iedzīvotāju visbiežāk apģērba iegādei tērē līdz 100 eiro gadā.

Kopumā vairāk tērē latvieši, toties cittautieši biežāk minējuši, ka nevar pateikt, cik iztērē (18% cittautiešu pretstatā 8% latviešu).

Lai gan divas trešdaļas iedzīvotāju savu garderobi atjauno vismaz 1–4 reizes gadā, tikpat daudzi skapja saturu pārlūko tikai vienu vai pāris reizes gadā, un trešā daļa apģērba nonāk sadzīves atkritumu konteineros.

“Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Tomēr nevajadzīgo apģērbu otrreizējai pārstrādei iedzīvotāji nodod visai kūtri. Aptauja rāda, ka mūsu vēlme patērēt un pirkt jaunas lietas pārsniedz mūsu vēlmi atteikties no liekā. Taču agrāk vai vēlāk arī no uzkrātā apģērba cilvēki gribēs atbrīvoties, tāpēc mums jau laikus jādomā par iespējām to izdarīt videi draudzīgā veidā,” norāda K. Zakulis.

Lai īstenotu ES direktīvas prasības, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” un AS “Latvijas Zaļais punkts” uzsācis unikālu tekstila šķirošanas pilotprojektu, lai izvērtētu iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru. Projekta ietvaros Rīgā, vairākās Pierīgas pašvaldībās un Tukumā izvietoti 20 speciāli konteineri apģērbu, apavu un citu tekstila izstrādājumu šķirošanai. Konteineru atrašanās vietas var noskaidrot “Latvijas Zaļā punkta” mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.

 

 

SIA “Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanas,  uzkopšanas un ceļu uzturēšanas pakalpojumus, otrreizējo izejvielu šķirošanu un tirdzniecību, kā arī riepu pārstrādi. SIA „Eco Baltia vide” ir daļa „Eco Baltia grupas”, kas ir apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas līdz pārstrādei.

AS „Latvijas Zaļais punkts” ir pirmā un lielākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā, kura rūpējas par izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču šķirošanas, savākšanas un pārstrādes sistēmu izveidi visā Latvijas teritorijā. „Latvijas Zaļā punkta” vīzija ir veidot Latviju kā valsti bez atkritumiem, kurā  viss tiek sašķirots, pārstrādāts un visam tiek atrasta vērtība.

 

* Aptauju pēc Latvijas Zaļā punkta pasūtījuma veica pētījumu kompānija “OMG Latvia”, datorizētu interviju veidā šā gada augustā aptaujājot  701 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

Pieraksties jaunumiem epastā

Lietojot zalais.lv vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai saskaņā ar mūsu Privātuma politiku